Lidija

Lidija

Documentary, 37’, Latvia, 2017

A person’s face and eyes preserve experience better than any document or recorded memoir. Particularly if a person has experienced as much as the well-known dissident Lidija Lasmane- Doroņina. Actually, she does not even think of herself as a dissident. She received her three terms in prisons and labour camps – fourteen years in all – as punishment not for underground struggle but for daring to remain true to her principles, convictions and faith. The ideals Lidija obtained as a child – the idyllic image of Latvia as an independent country, strong family values and faith in God as a moral measuring stick for any action – not only survived two occupation regimes and their repressions, but also persevered under conditions when the humanity in the world around her seemed to have been irretrievably lost. Under any political regime, under any, even the cruellest circumstances, Lidija always helps people, even those who have never done anything for her. Her eyes are bright even today, at the age of 91, and they look at this world full of life.

Director: ANDREJS VERHOUSTINSKIS

Script: HENRIETA VERHOUSTINSKA, ANDREJS VERHOUSTINSKIS

Cinematographer: GINTS BĒRZIŅŠ, LGC

Sound: ARTIS DUKAĻSKIS, ANRIJS KRENBERGS

Colourist & online editor: KRIŠS ROZIŅŠ

Assistant editor: MIKS RAMĀNS

Administration: JOLANTA LIEPIŅA, AGNE SKANE

Producer: ULDIS CEKULIS

Dokumentālā filma, 37 min, 2017, Latvija

Cilvēka seja, viņa acis glabā pieredzi labāk kā jebkurš dokuments vai pierakstīts atmiņu stāstījums. Īpaši, ja šis cilvēks ir tik daudz piedzīvojis kā pazīstamā disidente Lidija Lasmane- Doroņina. Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību. Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši. Viņas acis vēl šodien, 91 gada vecumā, ir gaišas un dzīvi veras pasaulē.

Atbalsta: VKKF, Rojas novada dome.

LV pirmizrāde: 2017.gada 11. novembrī.