Theodore Teodors

Every day, come rain or shine, Theodore used to bike the seven kilometres from his house to the centre of the village to sit and drink beer in the bus stop. For him, no doubt, this place was the centre of the Universe. With his death, the centre has moved elsewhere, and the bus stop is just a bus stop again.

-

Viņu sauca Teodors. Katru dienu jebkuros laika apstākļos viņš mēroja ceļu no savas mājas līdz ciemata centram, lai sēdētu autobusu pieturā un dzertu alu. Autobusa pietura bija ne tikai ciemata, bet arī pasaules un pat visuma centrs. Ja kāds gribēja satikt Teodoru, viņš gāja uz pieturu. Savās mājās Teodors nevienu nelaida.
Taču mēs tajās iekļuvām. Tas, kas bija palicis pāri, vēl kūpēja. Pa reizei no kāda pakša izšāvās liesmas. Tās karsēja jau tā silto gaisu, it kā piepalīdzēdamas saulei žāvēt uz striķa izkārtās Teodora ceļa drēbes. To valkātājs bija nosmacis miegā, taču apdegušās lietas turpināja stāstu par viņu un viņa pasauli.
Filma Teodors ir filma par cilvēku, bez kura autobusu pietura vairs nav pasaules centrs. Tas tagad ir citur.