— Kad Guntis Berelis un Regīna Ezera sadraudzējās?
— Viņš bija vēl jauns, viņa jau pieredzējusi.
— Un kā?
— Viņš par viņas darbu uzrakstīja negatīvu kritiku. Un sējuma priekšvārdā nosauca par Prozas Raganu.
— Ezera neizsvēpēja viņam acis?
— Viņai patika, jo zināja, ka tā ir taisnība.

Aizdambētas Daugavas krastā reiz mita Prozas Ragana. Vietējie teicās viņu pazīstam, kaut sarunāties ar viņu uzdrošinājās retais. Viens tāds retais bija jauniņais Guntis Berelis, kurš sarunu ar Prozas Raganu uzsāka viņu kritizējot. Un Ezera atvērās…