Solvita Krese savulaik piketēja pret Rīgas metro būvniecību. Trīsdesmit gadus vēlāk viņa veido laikmetīgās mākslas izstādes par dabu, kas bieži rada neērtības sajūtu.
Urbānā mazdārziņa īpašniece Teresfora Bogorada ir iesaistījusies Sporta pils dārzu iniciatīvā, kas pašā Rīgas centrā ir radījusi zaļu oāzi, kurā mājvietu atradušas pat bites.
Beļģu režisors David Weber-Krebs iestudē izrādi “Apklušana”, kurā pēta to, vai arī Latvijā arvien retāk iespējams saklausīt dabas radīto skaņas simfoniju.
Mācoties no permakultūras ētikas principiem un tradicionālajām prasmēm, atvērtās saimniecības dalībnieki vēlas atbalstīt kopradi, veselīgas cilvēku attiecības un reģeneratīvu saimniekošanu.
Jānis Balodis savā bērnības dienu pilsētā Lubānā veido iestudējumu, kurā iesaistījis vietējos iedzīvotājus, lai caur viņu stāstiem pētītu to, kas noticis dabā.
Par gatavošanos, plānošanu un iešanu garu distanču pārgājienos stāstīs abu taku - “Jūrtaka” un “Mežtaka” - veidotājs, zinošs vides tūrisma aktīvists Juris Smaļinskis.
Ansis Opmanis ir viens no Dabas retumu krātuves dibinātājiem, aktīvs dabas pieminekļu un retumu apsekotājs. Rvīns Varde kopā ar Ansi aplūkos vienu no jaunatklātajām...
Māmiņdienā Rvīns Varde dosies uz Vidzemes augstieni pie trīs dēlu mammas Līvas, lai noskaidrotu, kāda ir viņas ekomammas formula. Un, ja ir eko-mammas, vai...
Gan raidījuma vadītājs Rvīns Varde, gan ornitologs Viesturs Ķerus pagājušogad saņēma Latvijas Literatūras gada balvu. Viņus vieno ne tikai interese par literatūru, bet arī...
Ģeogrāfs un pilsētplānotājs Neils Balgalis apgalvo, ka Rīgā ir neparastākā ūdensmala ziemeļeiropā. Problēma esot vien tanī, ka tā vāji pieejama sabiedrībai.
Mākslinieku pārradītā mode sabiedrībā raisa interesi par piesārņojumu, ko rada apģērbs. Vai latvieši pērk vairāk vai mazāk tekstila izstrādājumu, nekā vidēji Eiopā?
Pēc tam, kad Sanita 20 gadus bija nostrādājusi par trolejbusa vadītāju, viņa nolēma mainīt dzīvesveidu un piepildīt savu sapni par Aļaskas malamutu audzētavu.
Pēc Lieldienām liela daļa neapēstās pārtikas nokļūst atkritumos. Rvīns Varde no draugiem paņems laukā metamo pārtiku un kopā ar pavāri Ditu pagatavos svētku mielastu.
Latvijā pandēmijas laikā uzplaucis “dzīvokļstādīšanas” bizness – dažādi puķupodu, statīvu, augu projekti. Vai hlorofils palīdz pārziemot gan ziemu, gan pandēmiju?
Raimonda Dombrovska nemitīgā kustība ziemas sezonā veltīta tam, lai iekārtotu slēpošanas trases. Kādas bijušas pēdējās ziemas? Vai trasēs var just klimata krīzi, pārmaiņas?
Brīdī, kad pandēmijas dēļ slēdza robežas, Arvīds Barānovs savā sociālo tīklu kontā publicēja īsu pamācību, kā lietot Latvijas kartes, lai ikviens interesents dotos dabā.
Ko var saprast un saredzēt okeānos: dzīves jēgu, civilizācijas atkritumus, nemitīgu kustību. Kārlis atzīst, ka burzmā un sabiedrībā, ir daudz kā nevajadzīga.
Henrikam galvenais darba rīks ir ekrāns. Kā tikt galā ar informācijas troksni? Vai digitālais, šķietami zaļais formāts piesārņo ne tikai mūs, bet arī dabu?...
Ilona piedāvāja Rvīnam Vardem satikties pie lielākās lapsas Rīgā, lai pastāstītu, kādēļ Valentīndienā vērts runāt ne tikai par mīlestību, bet arī rūpēm pret dzīvniekiem.
Zane skrēja darbos, līdz viņai diagnosticēja slimību. Pēc tam apceļoja pasauli, piepildīja sapni par pingvīniem un Antarktīdu. Pārcēlās no galvaspilsētas uz laukiem, lai būtu...
Trīs draugi regulāri ved cilvēkus purvā, lai ielūkotos pagātnē. Vienā no ekspedīcijām - uz Cenas tīreli - atraktīvajam zinātnieku trio piebiedrosies Rvīns Varde.
Izbrienot «Savvaļas» takas kopā ar mākslinieku Andri Eglīti, raidījuma vadītājs Varde jautā – vai daba nav pašpietiekama? Kāpēc mežā, purvā un pļavās vajag mākslu?